Kad bijaam jaunaaki sapnojaaam par luk sadaaam majeleem uz udens, paciemojoties Amsterdamaa vel vairaaak iepatikaas shi kanalu romantika. Un Amsterdamaaa pat kadreiz uz shim majaaam dzivojushi tie nabadzigaakie un sociali nespejigaaakie cilveeeki, paslaik gan izskataas ka tadu dzivesveidu lielakoties var atlauties ar lielaaaku naudas zuksni apgadati cilveeeki.
Redz shis sludinaaajums gan neieviesh uzticamiibu, maaajele jau pademoleeta, bet loti skaista.
Kaimiņzemes Lietuvas jaunā reiva grupai Metal On Metal jauna versja par pasaules tenisa kausa himnu
Jaunā Nacionalās Ģeografijas tēvēkanāla reklāmiņa
Pozitīvā noskaņojuma sadaļā noklausāms jaunais Videmix nummur divpadsmit no Kris Crown - muzikālā tematika nobaudāma dziesmā, kuras videoversija veltīta pirmajam sunim kosmosā - klausāmies te vai tiekam pie sava miksa te
I Mēs esam pilsētu bērni, alkstot dabiskas dzīves, braucam ar velosipēdiem un audzējam garšaugus puķupodos, tomēr nespējam dzīvot bez pilsētas bruģa nobrāzumiem, skumju slīcināšanas alkoholā un destruktīvi intelektuālām sarunām;
II Mēs zinām visu par globalizāciju, bet minstināmies, kad mums jautā, ar ko mēs identificējam paši sevi;
III Mēs daudz zinām par nekad neredzētiem pasaules nostūriem, bet neesam bijuši pat tuvējās lauku pilsētās;
IV Noguruši no informācijas, mēs ignorējam televīziju, neklausāmies radio un nelasām ziņas, mistiskā veidā tomēr uzzinot par notiekošo. Karš ir tikai kārtējais notikums pasaules medijos, tas mūs nebiedē un neuztrauc. Daži no mums pat priecātos, ja tas notiktu šeit, jo varbūt beidzot tas liktu par kaut ko iedegties;
Evol darbi ir balstīti uz nepamanīto pilsētas komunikāciju, radot vizuālus komentārus un domas, kuras stāsta par modernisma kapitulāciju un arhitektūras utopisma vīzijām. Evol pievērš mūsu uzmanību sabiedrības viedoklim par vidi, kura ir piemirsta, bet vienmēr sajūtama. Mākslinieka izpratne par pilsētvidi un pilsētas fona vizuālo troksni ir sastindzis atgādinājums par dzīves nepastāvīgumu. Darbu bildes literāri parfrāzejot ir gajušas bojā kopš to radīšanas brīža.
Bildes no izstādes tapšanas un izstādes. Informatīvas pasākuma buklets ar interviju te.
Ir kļuvis moderni uzskatīt to, ka Visums ir truls, stulbs. Ka inteliģence, vērtības, mīlestība un sajūtas mājo tikai iekš cilvēka epidermas maisa, un ka ārpus tās, Visums ir vienkārši kaut kādu aklu spēku haotiska, nejēdzīga mijiedarbība, un ka mūsu inteliģence ir neveiksmīgs atgadījums. No kāda dīvaina, savāda atgadījuma mēs esam kļuvuši par šīm racionālajām, domājošajām būtnēm, un ka viss šis ir briesmīga kļūda, jo šeit mēs esam Visumā, kam nav nekā kopīga ar mums, kam nav mūsu izjūtas, kuram mēs neinteresējam – mēs esam vienkārši tāda kosmiska kļūda. Un tādēļ vienīgā cerība cilvēcei ir pieveikt šo neracionālo Kosmosu, pakļaut un pārvaldīt to.
1 maijaaa 13:00 pie Dailes teatra
Kritiskā masa ir pasākums, kas tradicionāli norit daudzviet pasaulē, un kura laikā riteņbraucēji un citi nemotorizētu pārvietošanās līdzekļu īpašnieki masveidā dodas pilsētu ielās. Kritiskā masa sākotnēji radās, lai pievērstu uzmanību pilsētu infrastruktūras nepiemērotībai riteņbraucēju vajadzībām, taču pasākuma neoficiālās organizatoriskās struktūras dēļ konkrētu mērķi definēt nav iespējams, dalībnieki pievienojas arī lai parādītu savu izvēli par velosipēdu kā pārvietošanās līdzekli, kā arī lai vienkārši pavadītu laiku, izbaudot braucienu pa savas pilsētas ielām.
Londonas Goldsmith universitātes absolventa Oliver Bishop-Young savā projektā SkipWaste pilsetvidē izliktos atkritumu konteinerus pārvērtis gan miniatūros parkos iestādot konteineros zālāju un kokus, gan vilinošos izklaides un atpūtas centros - karstākām vasaras dienām peldbaseini, skolniekiem skeitborda rampas vai pilsētniekiem darbadienas novakarēm tenisa galdi. Projekta konteineri atrodami interaktīvā pilsētas kartē. Autors ar savu projektu aptver izmantoto nevajadzīgo materiālu apmaiņu, to atkārtotu izmantošanu un neizmantoto vietu aizpildīšanu. Piemēram skeitborda rampa ir izgatavota no šādā konteinerā atrastām mantām.
“Kas ir skvotošana?” ir parasti pirmais jautājums, ko cilvēki uzdod, kad kāds par to kaut ko ieminas. Tad, kad paskaidro(vai ja viņi jau zina), kas tas ir, reakcija parasti ir ļoti negatīva, asa, un nereti vien iesaista vārdu “bomzis!”. Bet kas tad ir skvotošana?
Tātad – skvotošana, pašā pamatā, ir darbība – tas ir tad, kad cilvēks okupē un uzturas kādā pamestā vai nelietotā ēkā, kuru skvoteris neizīrē, tā tam nepieder, vai vienkāršāk – skvoterim nav nekādas tiesības uz šo ēku. Izklausās diezgan negatīvi, ne? Tam tā tomēr nebūt nav jābūt. Apstājieties un padomājiet par to, cik daudz pamestas ēkas jūs redzat katru dienu. Trīs kvartālu radiusā no manas dzīves vietas, es varu iedomāties vismaz trīs šādas ēkas – un visas trīs ir vismaz divstāvīgas ēkas, viens ir piecstāvīgs un ļoti liels. Un neviena no tām netiek lietota.
Beautiful Losers ir stāsts par šī laikmeta vienu no iespaidīgākajām mākslas kustibām, kuras sākums meklējams deviņdesmito gadu sākumā pie mainstream kustības nepiederošiem māksliniekiem rodot vietu savām izpausmēm mazā Ņujorkas galerijā. Balstoties uz ar DIY (do-it-yourself) saistīto skeitbordu, sērfingu, pankroku, hip-hopu un grafittī tika radīta māksla, kas atspoguļo viņus pašus. Radot savus darbus gandrīz bez ierastās mākslas pasaules klātbūtnes, nu šie cilvēki un viņu pārstāvētie novirzieni kļuvuši par kustību, kas maina pop-kultūru.
N.A.S.A. videoklips Money veidots izmantojot Obey & Shepard Fairey darbus, video režisori Syd Garon un Paul Griswold.
Kruīza kuģu kantoris Carnival sagadājis daudz prieka Dallasas iedzīvotājiem. Divas milzīgas pludmales bumbas tika nomestas no ēku jumtiem cilvēku pilnās ielās, milzīgās pludmales bumbas jau iekļuvušas Ginesa rekordu grāmatā, to izmērs ir apmēram 12 metri.
Cilvēki no mūsdienu “mainstream” sabiedrības gūst dīvainu baudu no tā, ka viņi sevi uzskata par “normāliem” salīdzinājumā ar tiem, kuri ir pārkāpuši kādu likumu, politiskajiem radikāļiem un citām izstumtajām, parastajām cilvēku grupām. Viņi šo “normalitāti” uztver kā garīgās veselības un morālās taisnības rādītāju, un raugās uz “pārējiem” ar riebumu un nožēlu. Bet, ja mēs paskatāmies uz vēsturi, var skaidri saprast, ka cilvēku dzīvošanas stāvokļi un sistēmas ir tik ļoti mainījušies pēdējos divos gadsimtos, ka nav īsti iespējams runāt par vienu “normālu”, patstāvīgu dzīvesveidu.
Drīzāk, šī “normalitāte”, kuru cilvēki tik ļoti tuvu pie sevis tur, ir sajūtas par normalitāti, kuru cilvēki gūst, pakļaujoties kādam standartam. Kad esi aplenkts ar cilvēkiem, kuri uzvedas tāpat, kuri ir pielāgoti vienādām rutīnām un cerībām, ir nomierinoši, jo tas nodrošina sajūtu, ka tu seko pareizajam ceļam – ja ļoti liels cilvēku skaits izvēlas to pašu dzīvesveidu un dzīvo saskaņā ar vienādām normām, tad šie dzīvesveidi un šīs normas noteikti ir pareizās!
Kld Design kolektīvs izmantojot krāsainas uzlīmes nakts laikā atdzīvinājis vietējās metro stacijas
Kustīgais mežs ir Nīderlandes arhitektu darbs izvietojot pilsētas ielās uzmanību pisaistošus kokus. Ideja ir aizgūta no bērnudienās dzirdēta stāsta par mežu, kurā koki nakts tumsā kustās un ceļinieks pazaudē ceļu… Pasākumam biedzoties koki tiks iztirgoti iedzīvotājiem un iegūs jaunas majas.
